Dzīva aminoskābe-labāka par vārītu aminoskābi!

Šie ir meli. Suņi ir gaļēdāji, nevis visēdāji. Suņi gan spēj ļoti labi pielāgoties, bet tāpēc vien, ka tie spēj izdzīvot uz visēdāja diētas, nenozīmē, ka šī ir labākā diēta suņiem.

•  Zobu izvietojums

Paskatieties sava suņa vai kaķa mutē. Šie lielie, iespaidīgie zobi(vai mazie , bet ļoti asie) ir radīti, lai saķērtu, plēstu, rautu, sasmalcinātu un grieztu gaļu(Feldhamer, H.A. 1999. Mammology:Adaption,Diversity and Ecology.McGraw- Hill. 258.lpp).Viņiem nav lielu, platu dzerokļu, lai spētu sasmalcināt augus. Viņu dzerokļi ir novietoti šķērveida sakodienā, kas radīti gaļas, kaulu un ādas ēšanai. Gaļēdāji ir apveltīti ar savdabīgu zobu komplektu, kas sevī iekļauj arī iespaidīgo ceturto augšējo premolāru un pirmo apakšējo molāru(attēlā). Tagad salīdziniet šos zobus ar saviem - mēs esam tipiski visēdāji. Mūsu žokļi ir apveltīti ar plakaniem dzerokļiem, kas radīti graudaugu, augļu un dārzeņu smalcināšanai. Plēsējiem šādu dzerokļu trūkst. Kāpēc? Jo viņi nav piemēroti augu valsts produktu pārstrādei.

•  Muskulatūra un ārējā uzbūve

Suņi un kaķi ir apveltīti ar spēcīgiem žokļu muskuļiem un kakla muskuļiem, kas palīdz nogāzt zemē medījumu un sakožļāt gaļu, kaulus un ādu. Viņu žokļi atveras plaši, atļaujot tiem norīt lielus gaļas un kaulu gabalus. To galvaskausi ir spēcīgi un to apakšžokļi ir tādi, lai novērstu to kustību laterāli, kad medījums pretojas(apakšžokļa kauls ir dziļš un C formā), šī forma pieļauj tikai uz augšu-uz leju kustības, turpretī augēdājiem un visēdājiem apakšžokļa savienošanās vieta ir plakana, tādejādi nodrošinot kustības arī laterāli, kas nepieciešams, lai spētu sasmalcināt augu materiālu (Feldhamer, G.A. 1999.Mammology: Adaptation, Diversity, and Ecology. McGraw-Hill.258-259. lpp.).

• Iekšējā anatomija un fizioloģija

 Suņiem un kaķiem ir gaļēdāju iekšējā uzbūve un fizioloģija (Feldhamer, G.A. 1999. Mammology: Adaptation, Diversity, and Ecology. McGraw-Hill. pg 260.). Tiem ir ļoti elastīgs kuņģis, radīts, lai pārstrādātu lielu gaļas, kaulu, ādas un orgānu daudzumu. To kuņģi ir vienkārši, ar neattīstītu aklo zarnu. Tiem ir relatīvi īss gremošanas trakta sākums un īsa, un gluda resnā zarna.Tas nozīmē, ka barība ļoti ātri iziet cauri gremošanas traktam. Taču augu valsts produktiem nepciešams "nosēsties", lai fermenti var sākt uz to iedarboties. Šis izskaidro kāpēc augu valsts produkti iznāk tādi paši kā iegājuši - tiem nav laika sašķelties un uzsūkties.Cilvēkie šo zin, tāpēc tie saka, ka dārzeņiem un graudagiem jābūt iepriekš termiski un mehāniski apstrādātiem.Bet pat tad dārzeņu un graudu izbarošana gaļēdājam ir diskutabls jautājums.

Suņi parasti neizstrādā nepieciešamos enzīmus(amilāzi), lai varētu sašķelt ogļhidrātus un šķiedrvielas. Amilāze ir kaut kas, kas atrodams tikai augēdāju un visēdāju siekalās. Dārzeņu un grauduaugu došana sunim(un kaķim) uzliek papildus slogu aizkuņģa dziedzerim, liekot tam izstrādāt lielus kvantumus amilāzes, tā vietā, lai tas normālos daudzumos izstrādātu enzīmus, kas nepieciešami tauku un olbaltumvielu šķelšanai(kas, ja tiek doti jēli, sāk "pašsagremoties", kad to šūnas tiek sašķaidītas kožļāšanas laikā, un to enzīmi atbrīvojas.

Kā arī suņiem un kaķiem nav baktēriju, kas palīdzētu sašķelt augu celulozes apvalkus un šķiedrvielas. Tāpēc lielākā daļa, augos esošos barības vielu, pat apstrādātu, ir viņiem nepieejamas. Tas ir iemesls kāpēc komerciālo barību ražotājiem nepieciešams pievienot tik daudz sintētisko vitamīnu un minerālvielu. Ja suns spēj sagremot tikai 40-60%,  no viņa augu bāzes barības, tad tas saņems tikai 40-60% no nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām. Lai to kompensētu,  barības ražotājiem jāpievieno augstāka vitamīnu un minerālvielu koncentrācija,  kā dzīvniekam vispār nepieciešams.

Jā, visas gaļas diētas NAV sabalansētas. Jūs nevarat dot tikai gaļu,  savam dzīvniekam, un gaidīt, ka tam viss būs kārtībā. Viņam ir vajadzīgi arī kauli un orgānu gaļa, lai uzņemtu nepieciešamās barības vielas. Tas nozīmē, ka jādod viss tādās proporcijās kādas būtu veselam medījumam. Atceries - tavam sunim/kaķim nav nekādas vajadzības pēc dārzeņiem un graudiem! Alternatīva?Nodrošināt dažādību. Ja Jūs dosiet veselus dzīvniekus vai dažādus gaļīgus kaulus un orgānus, tad diēta būs sabalansēta. Jēli produkti satur tieši tādu tauku, proteīna, vitamīnu, minerālvielu un enzīmu proporciju kādu vajag Jūsu sunim un kaķim.

Tas ko mūžam uzstāj gatavo barību ražotāji ir , ka "sunim un kaķim ir vajadzīga sabalnsēta katra maltīte", kas ir nekas vairāk kā propoganda. Neviens gaļēdāja organisms - vispār neviens organisms - šādi nedarbojas! Paskatieties paši uz savu diētu, piemēram. Vai tad Jūs ēdat visu perfekti sabalnsētu katrā ēdienreizē? Nē! Jūs uzņemt dažādus produktus, dažādā laikā un tomēr Jūsu organisms tīri labi iztiek un neizrāda nekādas apzīmes, ka tam kaut kas nebūtu gana. Mūsu mājas mīluļiem nevajag "kompleksu un sabalansētu" barību katrā ēdienreizē. Ja tas būtu vajadzīgs, tad katru reizi, kad kaut kas nebūtu saņemts, dzīvniekam rastos pēkšņas problēmas. Taču tā nenotiek. Visas barības vielas nav jāuzņem vienlaikus, tās var uzņemt kādā laika periodā. Šīs barības vielas tiek noglabātas organisma rezervēs, kad tās tiek saņemtas, bet nav vajadzīgas konkrētajā brīdī, un izmantotas, kad to trūkst. Šis ir tas, kas ļauj dzīvniekiem savvaļā izdzīvot, bez sabalnsētas barības. Tiem ir ne tikai proteīna un tauku rezerves, bet arī minerālvielu un vitamīnu rezerves(taukos šķīstoši vitamīni,piemēram ; A; D; E; K;).

Jā, baktērijas,  jēlā gaļa, var nodarīt kaitējumu, ja dzīvniekam JAU IR problēmas ar imunitāti. Raw diēta bieži vien tiek vainota pie pankreatīta un nieru slimībām, kaut patiesībā šīs slimības jau bija, bet tika iznestas gaismā, pateicoties diētas maiņai. Suņi ir pārsteidzoši labi aprīkoti, lai baktērijas tos neskartu. To siekalām ir antibakteriāla iedarbība; tās satur lizocīnu, enzīmu, kas iznīcina kaitīgas bakterijas. To īsais gremošanas trakts ir radīts, lai ātri pārstrādātu barību, nedodot iespēju baktērijām kolonizēties. Arī īpaši skābā gremošanas trakta vide ir labs palīgs pret baktēriju kolonizēšanos. Cilvēki mēdz norādīt, ka suņi bieži vien izdala salmonellu ar fēcēm(pat ar sauso barību baroti suņi to dara), bet neizrāda nekādas slimības pazīmes, kā pierādījumu tam, ka suns ir inficēts ar salmonellu. Patiesībā tas parāda tikai to, ka suns ir veiksmīgi izvadījis salmonellu cauri savam gremošanas traktam. Jā, suns var būt salmonellas izplatītājs, bet risinājums ir vienkārši - neēdiet sava suņa fēces un nomazgājiet rokas pēc to pacelšanas. Bet tas ir reti un parasti liecina par kādu citu problēmu. Ja tā noticis jājautā "Kāpēc šis suns? Kāpēc tagad? Kas padarija šo suni uzņēmīgu pret baktērijām?". Kaut kas nav kārtībā - vesels suns necieš no baktēriju septicēmijas. Tā ir tikai loģika. Suns, kas cieš no salmonellas,  acīmredzot, nav veselīgs, īpaši, kad salīdzināts ar suni, kas ēdis to pašu, bet tam nav nekādu problēmu. Pirmais suns ir piedzīvojis lūzumu savā veselībā, kas pieļāva to, ka baktērijas kļuva par problēmu; tas ir tikai simptoms tam, ka suns cieš no kādas hroniskas slimības.

Komerciālās barības ir atsauktas ne vienu reizi vien, jo tajās konstatēja baktērijas un pelējumu, kas izdala indīgus toksīnus. Risinājums? Domājiet loģiski. Uzkopiet kārtīgi un mazgājiet rokas. Un domājiet par savu suni - šis ir dzīvnieks, kas var laizīt sevi, laizīt citus suņus, ēst daudz un dažādas pretīgas, sapuvušas lietas, pārstrādāt savas un citu dzīvnieku fēces, bez problēmām. Suņi, pavisam vienkārši, var tikt galā ar lielāku baktēriju daudzumu, kā mēs varam. Vai suņi var saslimt no baktērijām? Droši vien, ka var.

Tā ir sausā barība, nevis jēla gaļa, kas rada bakteriālas problēmas. Sausā barība ne tikai kairina zarnu gļotādu, bet arī nodrošina perfektu temperatūru, mitru vidi, ar daudz nepārstrādātiem cukuriem un šķiedrvielām, kā barību baktērijām(Lonsdale, T. 2001. Raw Meaty Bones. lpp. 85). Jēla gaļa un kauli, turpretim, rada ļoti nepiemērotu vidi baktērijām, jo tie ir ļoti viegli pārstrādājami, nesatur ogļhidrātus, šķiedrvielas un cukurus no kā baroties baktērijām.

Vai pēc prey modeļa baroti suņi var padarīt slimus citus suņus? Ja tam citam sunim ir kāds citas veselības problēmas, iespējams, var. Bet paturiet prātā to pārmērīgo baktēriju daudzumu, ko suņi uzņem jebkurā gadījumā, nemaz nerunājot par zobu un smaganu aplikumu, kuru veido baktērijas, ar sauso barību barotiem suņiem. Cilvēki ir ievērojuši, ka pēc prey modeļa barotie suņi ir vienīgie suņi, kas izstādēs nesaslimst ar audzētavu klepu. Izskaidrojums tam ir tāds, ka šādiem suņiem ir stiprāka imunitāte un tie labāk cīnās pret šo slimību(un iespējams, ka tie ir arī mazāk potēti, tāpēc ar spēcīgāku imūnsistēmu).

Un par to, ka komerciālās barības ir "brīvas no baktērijām"(pieņemot, ka baktērijas ir iemesls kāpēc vairums baidās saviem dzīvniekiem dot jēlus produktus):

       "Komerciālās un mājās gatavotās barības,nodrošina ideālu vidi baktēriju izplatībai"   (LeJuene, J.T. and D.D. Hancock. 2001. Public health concerns associated with feeding raw meat diets to dogs. Journal of the American Veterinary Medical Association, 219(9): 1224.)

Jā, jēlā gaļā var būt parazīti. Taču, ja Jūs ņemat gaļu no drošām vietām, piemēram, no sertificētām kautuvēm, tirgū vai citur, kur gaļa tiek izmantota arī cilvēku patēriņam, risks ir niecīgs. Turklāt lielākā daļa parazītu vispār nav problēma, jo vesela suņa organisms ar tiem tiek galā.

Parazīti ir viena no iebiedēšanas taktikām, sakot, ka Jūsu dzīvnieks nomirs, ja ēdīs jēlu gaļu, jo tas dabūs kādu parazītu. Viņi parasti neatklāj to niecīgo risku, kāds ir cilvēku patēriņam paredzētajā gaļā; kā arī viņi nesaka, ka "nāvējošākie" no šiem parazītiem atrodami inficētu aitu placentās un nedzīvi dzimušos teļos. Vienkārš risinājums - nedodiet šīs lietas. Ja izskatās, ka sunim ir parazīti vienkārši paņemiet fēču  vai asins paraugu. Ir taču dažādi attārpošanas līdzekļi. Bet vispārīgi runājot, ja Jūsu sunim ir veselīga imūnsistēma, tas tiek galā ar parazītiem pirms tiem vispār ir iespēja sākt savu darbu. Parazīti nevar ciest ļoti veselīgas mītnes.

Gaļas saldēšana nogalina daudzus parazītus(piemēram, parazītu, kas sastopams laša gaļā un var izraisīt nāvējošu saslimšanu suņiem; jēla laša sasaldēšana, uz vismaz 24 stundām, šos parazītus nogalina). Ja vēlaties dot medījuma gaļu, to vēlams turēt dziļi sasaldētu vienu mēnesi, tad tas ir drošs izbarošanai arī jēls.

Neuzķerieties parazītu un baktēriju biedēšanas taktikai. Ieteikums termiski apstrādāt barību patiesībā ir diezgan kaitīgs! Tas ir pagatavots ēdiens, kas rada problēmas suņa gremošanas sistēmā un kas var novest pie vitamīnu un minerālvielu trūkuma, jo temperatūras iedarbībā daudz vērtīgo vielu iet bojā.

Tu pavisam noteikti spēj to izdarīt! Taisnība, Jūs varbūt nezināt visu par suņu un kaķu barošanu, taču tas nenozīmē, ka jūs nevarat mācīties. Nav pat nekādas vajadzības zināt visu. Viss, kas ir vajadzīgs ir paturēt atvērtu prātu un paskatīties uz modeli, ko piedāvā daba - veseli medījumi.

Barības industrija un vetārsti vēlas, lai Jūs ticat, ka Jūs pats nespējat pabarot savu dzīvnieku un atstājat to ekspertu ziņā. Šis ir apvainojums. Šie "eksperti" ir saņēmuši vien nedaudz vairāk apmācības kā Jūs, un visticamāk, ka viņi nemaz nav apskatījuši dabas piedāvāto modeli. Viņi varbūt zin visu bioķīmiju un kā ēdiens tiek pārstrādāts, bet tie neprot izveidot pareizu raw diētu. Jūs taču esat spējīgs pabarot pats sevi, tad kāpēc, lai jūs nevarētu pabarot savu četrkājaino draugu?

Nav nekāda iemesla palikt neizglītotam par sugai atbilstošu raw diētu. Izpētiet to. Skatieties uz dabu kā uz savu instruktoru. Kādu diētu daba ir radījusi sunim un kaķim? Tādu, kas sastāv no veseliem dzīvniekiem - gaļas, kauliem un orgāniem. Tev nav jāzin, kā tas darbojas, tev jāzin, ka tas darbojas un ir darbojies miljons gadu. Raw diēta nodrošina Jūsu dzīvnieku ar visu tam nepieciešamo. Jūs būsiet tas mājdzīvnieka saimnieks par kuru runās vetārsti, mājdzīvnieka īpašnieks, kas pats sevi izglīto par mājdzīvnieku vajadzībām un mācās kā pareizi nodrošināt sava mīluļa vajadzības, neatkarībā no vetārstu viedokļa, tas īpašnieks uz kuru viņi skatās kā uz "potenciālo problēmu", jo Jūs vairs neesat atkarīgs visās sava mīluļa vajadzībās. Es Jūs izaicinu kļūt par šo mājdzīvnieka saimnieku. Diemžēl mums Latvijā nav atbilstošas literatūras par tēmu, taču, ja lasat angliski un varat tikt pie Toma Lonsdeila grāmātas Raw Meaty Bones, tā jums varētu noderēt.

Šī pavisam noteikti nav taisnība. Šis pavisam noteikti ir mīts, kas radīts, lai no patērētāja izspiestu pēc iespējas vairāk naudas, liekot tam pirkt tikai speciāli labradoriem, takšiem, čivavām, persiešiem un sfinksiem paredzētās barības. Visi organismi ir veidoti vienādi, to fizioloģija un iekšējā uzbūve visiem ir vienāda. Visiem kauli, muskuļi, orgāni ir veidoti no viena un tā paša materiāla. Pat mopsim ir tādi paši zobi un tādas pašas vajadzības, kā vācu aitu sunim. Vienīgā atšķirība, ka mopša dienas patēriņš būs mazāksm kā vācu aitu sunim. To iekšējie fizioloģiskie procesi ir vienādi.

Katrs dzīvnieks ir individuāls, ar individuālām gaumēm, kādam varbūt ir alerģija no kāda proteīna veida. Savs dzīvnieks ir jāpazīst. Baro savu mīluli pēc prey modeļa un pielāgojies viņa vajadzībām. Ja jūsu dzīvnieks nepanes vistu - nedodiet to, ja jūsu dzīvnieks nepanes liellopu - nedodiet to.

Sākumā, jau termiskas apstrādes laikā zūd ļoti daudz vērtīgu vielu -proteīns, vitamīni, minerālvielas, tauki. Gatavošana var apstrādāt taukus līdz tādai stadijai, kad tie jau kļūst toksiski un kancerogēni, vārīti proteīni var izraisīt alerģijas, kamēr šie paši proteīni nevārīti tās neizraisa. Ja dzīvniekam ir alerģija no vistas vai liellopa, ļoti iespējams alerģija ir no apstrādātas gaļas, nevis no jēlas.

Šis ir iemesls kāpēc sausajām barībām tiek pievienoti sintētiski vitamīni un minerālvielas - viss dabīgais jau ir gājis bojā.

Ir iespējams pievienot mājās gatavotajai barībai sintētiskos vitamīnus, taču atrast pareizo attiecību nav nemaz tik vienkārši un nav iespējams paredzēt cik daudz no tā tiešām saņems dzīvnieks. Piemēram, mākslīgs kalcijs samazina dzelzs, cinka, vara un joda izmantojamību. Ja jūs barojat savu suni ar mājās gatavotu barību vai varat būt drošs, ka tas ir saņēmis visu, kas tam nepieciešams, zinot, ka termiskas apstrādes laikā tik daudz vērtīgās vielas ir gājušas bojā? Būtībā Jūs nodarbojaties ar minēšanu - kuras vielas ir gājušas bojā, cik daudz ir palicis, kas nozīmē, ka Jums jāzin arī kas un cik daudz bija pirms vārīšanas, un cik daudz pievienot mākslīgi. Tad Jūs sastopaties ar vēl vienu problēmu: neviens patiesībā nezin cik daudz vitamīnu un minreālvielu ir nepieciešams. Mēs zinām tikai to cik daudz ir par maz un cik daudz ir par daudz SEŠU MĒNEŠU LAIKĀ.

Daudzi mēģina šo vitamīnu un minerālvielu trūkumu kompensēt, dodot dārzeņus, graudus un piena produktus saviem dzīvniekiem-plēsējiem. Tam visam jābūt vārītam, rīvētam, blenderētam, tā vietā, lai vienkārši iedodu dzīvniekam jēlu, gaļīgu kaulu. Tai pašā laikā jēli dzīvnieku karkasi un kauli nodrošina plēsējam nepieciešamo zobu tīrīšanu.

Vai šis ir labāk par sauso barību? Protams! Vai labāk par raw? Tie, kas ir par raw diētu noteikti teiks nē.